Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” mežizstrādes meistare Balvu mežā sastapusi kādu neparastu meža iemītnieku, un vēl neparastāka izrādījusies tā uzvedība.
Mežistrādes meistare Madara Černuho Balvu mežos devusies strādāt, un sastapusi tur vienu no lielākajiem putniem, kāds Latvijā sastopams – medni. Tomēr viņa uzvedība bijusi ļoti dīvaina, vēstīts soctīklos.
Mednis (latīņu valodā Phasianus colchicus) ir izteikti krāšņs putns, kas pieder fazānu dzimtai. Mednis ir labi pazīstams gan meža, gan lauksaimniecības teritorijās. Šos putnus arī bieži audzē saimniecībās.
Melnais mednis ir pazīstams ar ļoti tumšu, gandrīz melnu spalvu, kas arī putnam piešķirt šo nosaukumu. Tēviņiem ir spožas, melnas spalvas pa visu ķermeni, savukārt galva ir zaļgana, līdzīgi kā parastajam mednim, bet ar tumšāku nokrāsu.
Aste ir gara un tumši brūna ar melniem akcentiem. Viņu spārni arī ir tumšāki un ar viegli spīdīgām šķiedrām.
Savukārt mātītes ir mazāk spilgtas kā tēviņi, bet tāpat tumšākas nekā parastā medņa mātītes. Viņu spalvas ir pelēkbrūnas vai brūnas, kas palīdz tām saplūst ar apkārtējo vidi un paslēpties ligzdošanas laikā. Mātītēm ir arī īsāka aste.
Medņi ir gaļēdāji putni, kas barojas ne tikai ar graudiem, sēklām, ogām un lapām, bet dažkārt arī ar mazākiem dzīvniekiem un kukaiņiem. Tēviņi ir teritoriāli un bieži cīnās savā starpā par teritoriju un piekļuvi mātītēm, īpaši riestošanas sezonā. Šajā laikā tēviņi demonstrē dažādas uzvedības izpausmes, piemēram, skaļu klaigāšanu, lai piesaistītu mātīšu uzmanību.
Lasi vēl: Vilki aizvien biežāk tiek redzēti Rīgas tuvumā – Garkalnē, Carnikavā, Ādažos: eksperti skaidro, ko tas nozīmē
Medņi ir izplatīti gandrīz visā Eiropā, Āzijā un daļēji arī Ziemeļamerikā, kur tie tika ievesti savulaik kā medījamie putni. Latvijā mednis ir sastopams gan dabiskos mežos, gan arī lauksaimniecības zemēs, kur tas labprāt uzturas. Tā ir suga, kuru bieži var sastapt gan dažādos mežos, gan lauku apkārtnēs, kur tiem ir piemēroti biotipi un barības avoti.
Medņiem riesta laiks ir pavasarī. Mātītes parasti ligzdo uz zemes, veidojot ligzdas zem krūmiem vai biezākā zālē. Mātīte dēj līdz pat 12 līdz 15 olām, kuras perē apmēram 35 līdz 28 dienas. Pēc izšķilšanās mazie medņi ir spējīgi sekot savai mātei un meklēt barību, bet pirmo dzīves gadu putnēni ir diezgan atkarīgi no saviem vecākiem.
Balvu mežā Madara ne pirmo reizi sastapusi šo medni – to, ka tas ir tas pats tēviņš, apliecinājis ornitologu iepriekš uzliktais gredzens uz putna kājas.
Mednis uzvedies dīvaini – staigājis ap mašīnu, demonstrējis savu “pārākumu”, izplestiem spārniem un asti. Šāda medņa tēviņa uzvedība parasti ir raksturīga riesta laikā pavasarī, tomēr eksperti norāda, ka šie putni savu bravūrību mēdz izrādīt arī rudenī un pat ziemā.
“Latvijas Valsts Mežu” vecākais vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis izteic versiju, ka melnās krāsas mašīnu ar sarkanajiem lukturiem šis medņu tēviņš asociējis kā savas sugas konkurentu, tāpēc mēģinājis noskaidrot, kurš “te ir galvenais”.
Lūk, kā uzvedās Balvu mežā sastaptais mednis:
